Participe
Passé
- enfeuillé [morphalou2] (masculin singulier)
- enfeuillée [morphalou2] (féminin singulier)
- enfeuillés [morphalou2] (masculin pluriel)
- enfeuillées [morphalou2] (féminin pluriel)
Impératif
Présent
- enfeuille [morphalou2]
- enfeuillons [morphalou2]
- enfeuillez [morphalou2]
Subjonctif
Présent
- que j'enfeuille [morphalou2]
- que tu enfeuilles [morphalou2]
- qu'il enfeuille [morphalou2]
- que nous enfeuillions [morphalou2]
- que vous enfeuilliez [morphalou2]
- qu'ils enfeuillent [morphalou2]
Imparfait
- que j'enfeuillasse [morphalou2]
- que tu enfeuillasses [morphalou2]
- qu'il enfeuillât [morphalou2]
- que nous enfeuillassions [morphalou2]
- que vous enfeuillassiez [morphalou2]
- qu'ils enfeuillassent [morphalou2]
Indicatif
Présent
- j'enfeuille [morphalou2]
- tu enfeuilles [morphalou2]
- il enfeuille [morphalou2]
- nous enfeuillons [morphalou2]
- vous enfeuillez [morphalou2]
- ils enfeuillent [morphalou2]
Imparfait
- j'enfeuillais [morphalou2]
- tu enfeuillais [morphalou2]
- il enfeuillait [morphalou2]
- nous enfeuillions [morphalou2]
- vous enfeuilliez [morphalou2]
- ils enfeuillaient [morphalou2]
Passé simple
- j'enfeuillai [morphalou2]
- tu enfeuillas [morphalou2]
- il enfeuilla [morphalou2]
- nous enfeuillâmes [morphalou2]
- vous enfeuillâtes [morphalou2]
- ils enfeuillèrent [morphalou2]
Futur simple
- j'enfeuillerai [morphalou2]
- tu enfeuilleras [morphalou2]
- il enfeuillera [morphalou2]
- nous enfeuillerons [morphalou2]
- vous enfeuillerez [morphalou2]
- ils enfeuilleront [morphalou2]
Conditionnel
Présent
- j'enfeuillerais [morphalou2]
- tu enfeuillerais [morphalou2]
- il enfeuillerait [morphalou2]
- nous enfeuillerions [morphalou2]
- vous enfeuilleriez [morphalou2]
- ils enfeuilleraient [morphalou2]