Participe
Passé
- solacié [morphalou2] (masculin singulier)
- solaciée [morphalou2] (féminin singulier)
- solaciés [morphalou2] (masculin pluriel)
- solaciées [morphalou2] (féminin pluriel)
Impératif
Présent
- solacie [morphalou2]
- solacions [morphalou2]
- solaciez [morphalou2]
Subjonctif
Présent
- que je solacie [morphalou2]
- que tu solacies [morphalou2]
- qu'il solacie [morphalou2]
- que nous solaciions [morphalou2]
- que vous solaciiez [morphalou2]
- qu'ils solacient [morphalou2]
Imparfait
- que je solaciasse [morphalou2]
- que tu solaciasses [morphalou2]
- qu'il solaciât [morphalou2]
- que nous solaciassions [morphalou2]
- que vous solaciassiez [morphalou2]
- qu'ils solaciassent [morphalou2]
Indicatif
Présent
- je solacie [morphalou2]
- tu solacies [morphalou2]
- il solacie [morphalou2]
- nous solacions [morphalou2]
- vous solaciez [morphalou2]
- ils solacient [morphalou2]
Imparfait
- je solaciais [morphalou2]
- tu solaciais [morphalou2]
- il solaciait [morphalou2]
- nous solaciions [morphalou2]
- vous solaciiez [morphalou2]
- ils solaciaient [morphalou2]
Passé simple
- je solaciai [morphalou2]
- tu solacias [morphalou2]
- il solacia [morphalou2]
- nous solaciâmes [morphalou2]
- vous solaciâtes [morphalou2]
- ils solacièrent [morphalou2]
Futur simple
- je solacierai [morphalou2]
- tu solacieras [morphalou2]
- il solaciera [morphalou2]
- nous solacierons [morphalou2]
- vous solacierez [morphalou2]
- ils solacieront [morphalou2]
Conditionnel
Présent
- je solacierais [morphalou2]
- tu solacierais [morphalou2]
- il solacierait [morphalou2]
- nous solacierions [morphalou2]
- vous solacieriez [morphalou2]
- ils solacieraient [morphalou2]