Participe
Passé
- éraillé [morphalou2] (masculin singulier)
- éraillée [morphalou2] (féminin singulier)
- éraillés [morphalou2] (masculin pluriel)
- éraillées [morphalou2] (féminin pluriel)
Impératif
Présent
- éraille [morphalou2]
- éraillons [morphalou2]
- éraillez [morphalou2]
Subjonctif
Présent
- que j'éraille [morphalou2]
- que tu érailles [morphalou2]
- qu'il éraille [morphalou2]
- que nous éraillions [morphalou2]
- que vous érailliez [morphalou2]
- qu'ils éraillent [morphalou2]
Imparfait
- que j'éraillasse [morphalou2]
- que tu éraillasses [morphalou2]
- qu'il éraillât [morphalou2]
- que nous éraillassions [morphalou2]
- que vous éraillassiez [morphalou2]
- qu'ils éraillassent [morphalou2]
Indicatif
Présent
- j'éraille [morphalou2]
- tu érailles [morphalou2]
- il éraille [morphalou2]
- nous éraillons [morphalou2]
- vous éraillez [morphalou2]
- ils éraillent [morphalou2]
Imparfait
- j'éraillais [morphalou2]
- tu éraillais [morphalou2]
- il éraillait [morphalou2]
- nous éraillions [morphalou2]
- vous érailliez [morphalou2]
- ils éraillaient [morphalou2]
Passé simple
- j'éraillai [morphalou2]
- tu éraillas [morphalou2]
- il érailla [morphalou2]
- nous éraillâmes [morphalou2]
- vous éraillâtes [morphalou2]
- ils éraillèrent [morphalou2]
Futur simple
- j'éraillerai [morphalou2]
- tu érailleras [morphalou2]
- il éraillera [morphalou2]
- nous éraillerons [morphalou2]
- vous éraillerez [morphalou2]
- ils érailleront [morphalou2]
Conditionnel
Présent
- j'éraillerais [morphalou2]
- tu éraillerais [morphalou2]
- il éraillerait [morphalou2]
- nous éraillerions [morphalou2]
- vous érailleriez [morphalou2]
- ils érailleraient [morphalou2]